Vēsture

Dzelzavas pamatskolas īss vēstures apskats.

 Savus bērnus dzelzavieši gribējuši skolot jau pirms 300 gadiem.

19.gs. 40. – 50.g. Dzelzavā bijušas vairākas mājskolas.

No 1873.g. darbojās Bučauskas pareizticīgo skola.

Dzelzavas vecākai paaudzei atmiņas par skolas gadiem saistās ar māju “Akācijās”, kur 1872.g. ienāk pirmie bērni.

Te mācās arī Doku Atis, kurš pēc tam strādā par skolotāju.

1940.gadā skola pārceļas uz pili. Tā ir republikas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Neskatoties uz svešu, uzspiestu ideoloģiju, skolā ir risinājies saturīgs mācību un interesants ārpusklases darbs.

Arī 70. – 80.gados skolā rit rosīga dzīve. Labi panākumi ir korim. Sportā ir izcīnītas 1. vietas rajonā, ražošanas brigādēs, aģitbrigāžu skatēs, novadpētniecībā, arī mācību priekšmetu olimpiādēs.

Bet skolēniem tas ir jaukais skolas gadu laiks. Pa visu plašo Latviju un arī aiz tās ir aizgājuši bijušie skolēni, kuri ir  skolotāji, ārsti, juristi, dzejnieki, celtnieki un zemes saimnieki, iestāžu vadītāji.

Un būtu prieks, ja visi varētu teikt kā novadnieks Kārlis Pamše:

“Es ne godkārības dēļ  - es mīlestības dēļ gan mācos, gan ar vijoli noņemos.”